Adventes laiks

Ir sācies svētku gaidīšanas laiks...

Arī mūsu Adventes vainagā vakar tika iedegta otrā svecīte...

 Lai gaišs un labām domām pilns šis gaidīšanas laiks...

Man jau 5 :)

Kur tas laiks paliek...?

Manam mazajam čalītim 20 novembrī nu jau palika 5 gadi.

Nu jā cītīgi apmeklējam dārziņu, kur Raivo arī ir sācis runāt nevis kā partizāns klusēt, kā tas bija sākumā.
Ir arī draugi, kurus mājās ejot ir jāsamīļo.
Redzu, ka dārziņā viņam patīk, jo vakarā kad ir jāiet prom nu ne
par ko negribas...
Ar runāšanu ir kā ir, tagad mums ir jā un nē parādījušies, gribētos protams lai to aktīvo vārdiņu būtu daudz vairāk bet nu gan jau...
Vēl joprojām viņam ir mašīnu bums bez  tām mēs nekur, ļoti patīk likt puzles un ja vēl ir ar mašīnām tad tas darbiņš iet no rokas ļoti ātri.
Būtībā viņam patīk ļoti daudzas lietas, parasti kad taisu vakariņas tad Raivo ar savām mantām ir klāt un sēž pie galda un darbojas ;)
Apmeklējam logopēdu 2x nedēļā.

Baudam pirmo sniegu un gatavojamies Ziemassvētkiem.

Laikam skrienot...

Vai kā skrien laiks, Raivo novembrī palika četri gadi.

 

 

Kā mums iet?

 

 

Vai visādi, rudenī sākām iet dārziņā, sākumā bija kreņķi un asaras bet nu jau ir ok, tikai tā slimošana...

 

 

 

 

Arī audzīte saka, ka puika ir sācis atvērties:) par ko man liels prieks.

 

Turpinam apmeklēt logopēdu, bet nu ar runāšanu neiet tā kā mammai gribētos.

 

Bet tētim gan ir prieks, jo beidzot ir parādijies vārds TETE.;)

 

Kā jau puikam topā ir mašīnas, ar tām spēlējas stundām, zīmē arī visur kur var un nevar.

 

Labprāt spēlē dažādas galda spēles tikai tā uzmanība nav tik noturīga lai izspēlētu līdz galam.

 

 

Tas tāds mazies ieskats, kā iet man...

 

Sākumā bija tā nedaudz...sāpīgi, kad vajadzēja Raivo vest uz parasto dārziņu pie veselajiem bērniem, bet nu ir ok, esmu ļoti priecīga un apmierināta.

 

Spēku, spēku un pacietību Jums! :)



Jau rudentiņš

Velkam kājā zābakus un rudenīgā pastaigā aiziet...

Kāda puķe vēl savu ziedu galvu pretī saulītei ceļ.

Un lietus princesītes pa lapām savu deju sāk.

Un nu jau rudens lapas sārtās krāsās krāso.

Nu un kā gan bez peļķu priekiem, tas nekas ka bikses pēc tam slapjas.

Un nu jau laiks uz māju pusi, kur top rudenīgā māksla

Neskumstiet ka rudens,iedzeram siltu tēju un priecājamies par rudens krāsainajām lapām.

Pirmā svecīte aizdegta

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa.

Gaišas domas sirds tik un tā raisa.

 Skatoties mazajā svecītes liesmiņā pārņem tāda savāda sajūta it kā tiešām tiktu gaidīts kaut kāds brīnums...

Lai Jums jauks un brīnumiem bagāts svētku gaidīšanas laiks!

 

Mani mīlie radiņi man ir trīs gadiņi

20 novembrī dēliņam palika trīs gadiņi :), bet man kaut kā iesāpējās sirds, ja Raivo būtu vesels tad...

bet ko nu par to, neko jau nevaru mainīt.

Bet nu atskaņas no jubilejas :)

Nu kā tad bez šampanieša

un kūkas.

Mēs visi kopā.

 Un kā tad bez dāvanām.

Savādās sajūtas

Cik savādas sajūtas it kā arī manī būtu jūtams ziemas tuvums. Gribas paslēpties no visa, negribas pilnīgi neko, esmu ķluvusi neciešama :(:(:(

Kāpēc tā...?

Rudeni ķerot.

Katram gadalaikam ir sava burvība.

Man patīk rudens ar savām krāsainajām lapām, lietus lāsēm, kas sitas logā bet tu ieritinājusie siltā segā dzer jasmīnu tēju.

Dievīgi.

Šobrīd izmantojam ik mirkli lai vēl izbaudītu saulīti,kas mūs vēl lutina. ;)

 Kāds vēl iepēta pēdējos rudens ziedus.

 Vai un sēne arī gadijusies mums ceļā.

Nepret ko nemainītu šo iespēju izbaudīt visus četrus gadalaikus, lai arī cik reizēm apnicis liktos lietus, sniegs.
;)

Atskaņas no Latgales

Mirkli jel apstājies.

Mūsu pēdējie vasaras mirkļi tika piefiksēti Latgalē, zilo ezeru zemē.

Iebriduši Rāznas ezerā raudzijāmies tālumā un katrs domājām savu domu, protams,kādam jau vajadzēja arī padauzīties, ka šļakatas gāja pa gaisu un bikses pēc minūtes bija jau slapjas :)

No šī zilā plašuma mūsu ceļš veda uz kādu strausu fermu, kur redzējām netikai strausu bet arī citus zvērus, kas mūsu mežu pašumos nav atrodami.

Bet pēc šīs eksotikas,atradām mazu Paradīzi zemes virsū,kas saucas Karaļkalns.

Nekad agrāk nebiju tik ļoti izjutusi Dieva klātbūtni, kā šajā kalnā.

Kāpēc?

Paskatieties...

 

Cik skaista ir mūsu Latvija...;)

Skumji

Tik sen nekas nav rakstīts,šobrīd vairāk laiks tiek veltīts maniem mazajiem vīriešiem :)

 Īpaši jau uzmanība tiek mazajam- Raivo, jo kā jau rakstiju pašā sākumā, viņš ir bērns ar īpašām vajadzībām.

Nu jau tikai reizēm galvā iezogas doma, kāpēc tieši man ir šāds bērniņš, bet atbildes nav un nebūs...

Sākums bija grūts, pieņemt mazuli ar viņa diagnozēm(Dauna sindroms un iedzimta sirds kaite), jo grūtniecības laikā nekas neliecināja, ka mazulim kaut kas kaitētu:(

 Bet nu jau ir pagājuši divi gadi, daudz kas ir piedzīvots un pārdzīvots, bet dēliņš aug un ir aktīvs un zinātkārs puika.

 

Laikam vis varāk palīdzēja vīra un manas mammas atbalsts, jo bija smagi apzināties, ka visa tava pareizā un jaukā pasaule nu ir sabrukusi un jāsāk viss būvēt no jauna.

Kāpēc par to rakstu,jo pie mums Latvijā par šādām lietām runā ļoti negribīgi un informācijas  vispār praktiski nav. :(

Visu info par sava dēliņa diagnozi un to kā ar viņu darboties esmu atradusi krievu valodā.

:)

Vasaras elpa

Kā smaržo vasara? 

Pēc jasmīniem,meža zemenēm, Jāņu zālēm...

Es dievinu vasaru, jo tad visa zeme zied.

 Laukos no rīta var iziet ārā un ieelpot tik burvīgās vasaras smaržas

Gribas apturēt laiku un baudīt, baudīt :)

Kā smaržo Jūsu vasara?

:(

Kreņķi, kreņķi manam fotoaparātam klāt ir ticis ūdens un tas vairs nedarbojas, tā ka kādu brīdi savus gara darbus nevarēšu Jums atrādīt

:(

Pavasarīgās bikšeles

Jau sen bija doma uzadī vēl vienas bikšeles nu jau manam staigātājam, bet diemžēl naudiņu dzijai nevarēju atlicināt :( krīze, krīze.

Bet tad revidējot savu drēbju skapi uzgāju džemperi, kas sen atpakaļ bija pirkts humpalās un tagad vairs netika vikts.

 

Nolēmu to izārdīt un no dzijas uzadīt sen iecerētās bikšeles un vēl izmantoju no lielā brāļa jakas palikušo salāt zaļo dziju.

Bikšeles ir adītas pēc šādas shēmas

Un gala rezultāts ir šāds

 Un kur tad bez iepozēšanas;)

Pavasara vēsajiem vakariem uz vienas staras uzšuvu tamborētu mašītu, kā jau puikam:)

Tu esi laba mamma!

Bieži manā galvā iezogas doma par to, vai esmu laba mamma saviem mazajiem rakariem :) nu tad šķirstot vecos Mans Mazais žurnālus atradu rakstiņu, kurš sniedza atbildi uz tik bieži galvā izskanējušo jautājumu, vai esmu laba mamma.

15 pierādījumi, ka tu esi laba mamma.

1.Tu esi laba mamma jau tāpēc vien, ka uztraucies par savu bērnu.

2.Tu esi laba mamma, jo centies sekot sava bērna vajadzībām.

3. Tu esi laba mamma, jo sniedz savam mazulim ēdienu.

4.Tu esi laba mamma, jo paņem rokās bērniņu katreiz, kad viņš raud.

5.Tu esi laba mamma,jo tev patīk sabučot sava bērniņa rociņas un kājiņas, un dupsīti- visu viņu no galvas līdz papēžiem sabučot.

6.Tu esi laba mamma,ja neļauj tu visiem pēc kārtas bučot un ņurcīt savu bērnu.

7.Tu esi laba mamma,jo reizēm uzdziedi mazajam.

8. Tu esi laba mamma, lai gan reizēm no malas, iespējams, izskaties muļķīgi, jo esi gatava atsaukties uz bērna smaidu, smiekliem, ūjināšanu, gugināšanu.

9. Tu esi laba mamma, ja reizēm iesien bebi lakatā un stiep līdzi.

10.Tu esi laba mamma- arī tad, ja reizēm dusmojies uz savu bērnu.

11.Tu esi laba mamma, ja reizēm apraudies.

12.Tu esi laba mamma, ja reizēm tev gribas, lai kāds to bērnu aizvāc projām un ļauj tev atpūsties.

13.Tu esi laba mamma-arī tad, ja reizēm nezini , ko darīt.

14.Tu esi laba mamma, ja... neesi ideāla.

15.Tu esi laba mamma, ja tad, kad mazais aizmidzis, nesteidz apdarīt nekad nepadarāmos darbu kalnus, bet sēdi un skaties uz viņu.