trešdiena, 2011. gada 10. augusts

Mūsu valodiņa

Tā kā mūsu valodiņas attīstība ir cieši ar pirkstiņiem un tākā bērniņie ar Dauna sindromu valodiņas attīstība ir traucēta , tad mums tapa rotaļieta, kas veicina darbošanos ar pirkstiņiem. Ideja aizgūta no krievu saita.

Var izmanto jeb kādu pasmasas pudeli, no krāsainā līmpapīra uzlīmēju acis un degunu, muti izgriezu ar šķētēm.Un tagad var ņemt sīkas lietīņas( pupas, zirņus utt) un jauniegūto daraugu pabarot.
Protams, darbošanās notiek mammas kātbūtnē, jo mums patīk arī savā mutē to cienastu ielikt :)

Vēl mums ļoti patīk pirkstiņspēles, kas ir ņemtas no žurnāla Mans mazais.

Koka tupelītēm klabot ( Savelk pirkstus dūrītēs un 
pārmaiņus sit ar kulaciņiem pa galda virsmu)

Atnākuši rūķi labie (vienas rokas rādītājpirkstu un vidējo pirkstu kustina, kā soļojot pa galda virsmu)

Dziļos meža biezokņos Tagad jāiet meklēt tos (ar abām rokām aizsedz seju)

Kukū! (noņem rokas no sejas, lai tā kļūst redzama)



Mārīte ap roku skrien
Augšup, augšup vien (ar diviem vienas rokas pirkstiņiem atdarina iešanas kustības  pa otru roku līdz plecam

Piesit mazām kājiņām,(pie pleca pārtrauc iešanu un tipina uz vietas)
Žviks- uz savām mājiņām!(strauji atrauji atraujo roku no pleca un pamāj mārītei, kas aizlido)


Lidmašīna gaisā ceļas(Nostiepj vienas rokas pirkstus unceļ ieslīpi uz augšu, līdzīgi lidmašīnai , kas ceļas augšā)

Lidotājs pie stūres sauc: dodiet ceļu dodiet ceļu! 
biezputra pa gaisu brauc! (Abu roku pirkstussavelk dūrītēs un izssssstiepj uz priekšu, it kā būtu satverta stūre)

Nosēdies viens ēdājs priekšā,(saliek rokas kopā, it kā starp vēderu un rokām būtu bumba)

Putra iebrauc mutē iekšā.Ņam , ņam, ņam(Nostiepj abu roku pirkstus un lie pamīšus vienu un otru roku)

Lai jauka darbošanās un raita valodiņa :) 

svētdiena, 2011. gada 7. augusts

Skumji

Tik sen nekas nav rakstīts,šobrīd vairāk laiks tiek veltīts maniem mazajiem vīriešiem :)

 Īpaši jau uzmanība tiek mazajam- Raivo, jo kā jau rakstiju pašā sākumā, viņš ir bērns ar īpašām vajadzībām.
Nu jau tikai reizēm galvā iezogas doma, kāpēc tieši man ir šāds bērniņš, bet atbildes nav un nebūs...
Sākums bija grūts, pieņemt mazuli ar viņa diagnozēm(Dauna sindroms un iedzimta sirds kaite), jo grūtniecības laikā nekas neliecināja, ka mazulim kaut kas kaitētu:(


 Bet nu jau ir pagājuši divi gadi, daudz kas ir piedzīvots un pārdzīvots, bet dēliņš aug un ir aktīvs un zinātkārs puika.
 
Laikam vis varāk palīdzēja vīra un manas mammas atbalsts, jo bija smagi apzināties, ka visa tava pareizā un jaukā pasaule nu ir sabrukusi un jāsāk viss būvēt no jauna.
Kāpēc par to rakstu,jo pie mums Latvijā par šādām lietām runā ļoti negribīgi un informācijas  vispār praktiski nav. :(
Visu info par sava dēliņa diagnozi un to kā ar viņu darboties esmu atradusi krievu valodā.

:)

Ieskatījās