Vai kā skrien laiks, Raivo novembrī palika četri gadi.
Kā mums iet?
Vai visādi, rudenī sākām iet dārziņā, sākumā bija kreņķi un asaras bet nu jau ir ok, tikai tā slimošana...
Arī audzīte saka, ka puika ir sācis atvērties:) par ko man liels prieks.
Turpinam apmeklēt logopēdu, bet nu ar runāšanu neiet tā kā mammai gribētos.
Bet tētim gan ir prieks, jo beidzot ir parādijies vārds TETE.;)
Kā jau puikam topā ir mašīnas, ar tām spēlējas stundām, zīmē arī visur kur var un nevar.
Labprāt spēlē dažādas galda spēles tikai tā uzmanība nav tik noturīga lai izspēlētu līdz galam.
Tas tāds mazies ieskats, kā iet man...
Sākumā bija tā nedaudz...sāpīgi, kad vajadzēja Raivo vest uz parasto dārziņu pie veselajiem bērniem, bet nu ir ok, esmu ļoti priecīga un apmierināta.
Spēku, spēku un pacietību Jums! :)
Prieks dzirdēt, ka pie jums viss notiek! Un, manuprāt, tā pat ir labāk, ka Raivo iet dārziņā kopā ar pārējiem bērniem. Tiešām prieks, ka darbojaties, un ir rezultāti. Tā tik turēt!
AtbildētDzēstPaldies,pašā sākumā kad sākām iet dārziņā domāju, ka esmu kļūdijusies un vajadzēja laist speciālajā(ko mums arī piedāvāja)bet tagad redzu, ka esmu izdarijusi pareizo izvēli.;)
Dzēst