piektdiena, 2011. gada 23. septembris

Rudu,rudu rudenīti

 
Man patīk rudens ar savām krāsainajām lapām, krītošajiem kastaņiem un zīlēm.
Vakar klīstot pa rudenīgo apkārtni pielasijām krāsainās rudens lapas un nu tad jau atnākot mājās bija jāķeras pie darbiņa, kas mūsu mājā jau kļuvusi par tradīciju.
 
Ņemam adatu un diegu un lapas viena pēc otras tiek savērtas un diedziņa.
Pagājušo gad vecākais dēls to darīja viens pats bet šoreiz nolēmu adatu iedot arī jaunākajam puikam.
Nu gāja jau visādi. 
 
 
Un te jau var ievērtēt padarīto.
 
 Un kad uzsnigs pirmais sniegs, tad lapu virtenītes nomainīs sniegpārsliņas. :)
 
Nu ir salikti visi punkti uz "i" varu atrādīt vēl vienu krāsu spēlīti, kaut gan šī spēle noderēs arī mācoties skaitīt.
Un tā satamborēju puķītes pamat krāsās- dzeltenas, sarkamas, zilas un zaļas (pa desmit katru) un tad jau sajadzēja nedaudz iesaistīt arī vīru. 
Tāda izskatās mana pēdējā krāsu spēle :)
 
  Vai tik kāds jau neievērtē un tik aizrautīgi ;)
 
 Jauku un radošu jums rudeni.


pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Nu, atkal spēlējamies

Laikam esmu apsēsta ar krāsu spēlēm :) :) :)
Neta plašumos klīstot,uzdūros japāņu žurnāliņam ar attīstošajām rotaļlietām bērniem un ieraugot šo




grupēšanas spēlīti(augšējais attēls) nenoturējos un sāku šūt arī saviem puikām tikai nedaudz pielāgojot mūsu vajadzībām;)
Un beigās sanāca tīri jauka krāsu un formu grupēšanas spēle.
Nu jau mums arī krāsu pazīšana iet uz labo pusi un man vajadzēs likt punktu krāsu spēlītēm. 
Vai, un gala rezultāts...
lūk šāds: 




Ar atvadām no krāsu spēlēm ;)

trešdiena, 2011. gada 14. septembris

Atvadas no vasaras

Ai, vasariņa, cik ātri tu esi pagājusi :(
Un lai nedaudz iemūžinātu saulaino vasaru, mums tapa jauna krāsu spēle,ideja no krievu saita.
Vajdzīgs krāsainais papīrs, kartons, līme un aiziet. 
Ķeramies klāt zīmēšanai un līmēšanai.

Izgriežam puķītes pamatkrāsās zilas, dzeltenas, sarkanas un zaļas.
Vienu daļu(10puķītes) salīmēju uz brūna kartona( puķu dobe), pārējās desmit salīmēju vienkārši uz kartona un izgriezu.
Un nu varam ķerties pie spēlēšanās,atrodi tādas pašas puķīti dobē.

 Šoreiz kāds ļoti centās izvairīties no kadra, bet nu tomēr izdevās man noķert darbojoties. ;)

 Lai jaukas atmiņas no vasaras un iecilpojam rudenī :)

  
Ar bradāšanu pa peļķēm un lietus lāsēm sejā ;)


svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Rudeni ķerot.

Katram gadalaikam ir sava burvība.


Man patīk rudens ar savām krāsainajām lapām, lietus lāsēm, kas sitas logā bet tu ieritinājusie siltā segā dzer jasmīnu tēju.
Dievīgi.
Šobrīd izmantojam ik mirkli lai vēl izbaudītu saulīti,kas mūs vēl lutina. ;)

 Kāds vēl iepēta pēdējos rudens ziedus.

 Vai un sēne arī gadijusies mums ceļā.

Nepret ko nemainītu šo iespēju izbaudīt visus četrus gadalaikus, lai arī cik reizēm apnicis liktos lietus, sniegs.
;)

piektdiena, 2011. gada 9. septembris

Beidzot, beidzot

Nu beidzot esmu sagaidijusi, ka dēliņš nu staigā neturoties pie manas rokas

un  pašam lielie prieki, jo var mēģināt noķert lielo brāli. :)
Ir tapusi arī viena jauna krāsu spēle, ideja nāk atkal no viena krievu saita.
Šī spēle ļoti patī manam puikam, jo zvēriņi noslēpjas un tas viņam rada lielu pārsteigumu :)


Bet tad kad mamma ar visām savām krāsām ir apnikusi var vienkārši...

 ;) Varbūt arī jums noder ;)

svētdiena, 2011. gada 4. septembris

Krāsas māsas

Nu esam ķērušies pie krāsu mācības.
Lasīju, ka labāk esot sākt ar divām sarkano un dzelteno krāsu, pēc tam pievieno zaļu un tad zilo.
Un lai šī mācīšanās būtu horšāka tapa lietiņa ar ko darboties.Tā netikai māca krāsas bet arī trenē mazos pirkstiņus.
Vajadzēs dzijas atlikumus pamat krāsās:sarkanu, dzeltenu, zaļu un zilu.
No dzijas uztamborēju krāsainus apļus, lūk tādus:


Tad kad aplīši gatavi no veļas šņores aizņēmāmies knaģus, kas izrādījās mums ir pamatkrāsās un nu var sākt darboties :)


Un te jau kāds darbojās ar knaģu lietām.


 Tamborēto apļu vietā var arī vienkārši no krāsainā kartona izgriezt aplīšus un uzpriekšu.
 Jauku dienu darbojoties ;)

ceturtdiena, 2011. gada 1. septembris

Atskaņas no Latgales

Mirkli jel apstājies.
Mūsu pēdējie vasaras mirkļi tika piefiksēti Latgalē, zilo ezeru zemē.

Iebriduši Rāznas ezerā raudzijāmies tālumā un katrs domājām savu domu, protams,kādam jau vajadzēja arī padauzīties, ka šļakatas gāja pa gaisu un bikses pēc minūtes bija jau slapjas :)

No šī zilā plašuma mūsu ceļš veda uz kādu strausu fermu, kur redzējām netikai strausu bet arī citus zvērus, kas mūsu mežu pašumos nav atrodami.



Bet pēc šīs eksotikas,atradām mazu Paradīzi zemes virsū,kas saucas Karaļkalns.
Nekad agrāk nebiju tik ļoti izjutusi Dieva klātbūtni, kā šajā kalnā.
Kāpēc?
Paskatieties...




Cik skaista ir mūsu Latvija...;)

Ieskatījās